20. maijs – pasaules bišu diena

Kas var būt garšīgāks par medu. Tā dzidrajos dzintarkrāsas pilienos ir pļavu ziedu un liepu ziedu smaržas, un vēl tajos ir brīnišķo medus nesēju bišu milzīgais darbs.

Daudzas dienvidu tautas bites sauc par saules cilti. Un tiešām, tās taču lido tikai tad, kad debesis ir gaišas, kad nav lietus. Un pašas izskatās kā mirdzošas dzirkstis. Un to vākums- vai tas nav līdzīgs kārēs salijušiem saulstariem?

Bišu dzīve ir tik interesanta, tajā vēl ir tik daudz neatklāta un neizpētīta, ka cilvēks, kurš patiesi mīl dabu, nevar palikt vienaldzīgs pret bitēm.

Taču, lai kļūtu par biškopi ir labi jāizprot bišu dzīve. Tomēr ar to vien nepietiek. Nepieciešama vēl prasme strādāt dravā. Patiesības labad jāteic, ka biškopība nav tikai patīkama atpūta vai laika kavēklis vien. Tā vispirms ir darbs, dažkārt pat smags darbs. Taču šis darbs ir aizraujošs, prieka pilns. Tas bagātīgi atmaksājas, ja biškopis labi zina biškopības teoriju un prot to izmantot praksē.

Dravniekam ir iespēja rūpīgi novērot dabu, ir labi apstākļi veselības uzturēšanai, darbā drīz vien aizmirstas ikdienas rūpes, bet viņam jāiepazīst arī bišu īpatnības, labi jāzina botānika, jo no auga ziediem bites savāc barību: medu un ziedputekšņus. Iesācēji sākumā var izmantot pieredzējušu dravnieku palīdzību, kamēr apgūst iemaņas strādāt patstāvīgi. Iespējams mācīties biškopību tālmācības programma PIKC Ogres tehnikums, lasīt par biškopību periodikā un speciālajā literatūrā, praktizēties pie profesionāliem dravniekiem.

Tālmācībā nepastāv vecuma ierobežojumi, mācību gads nesākas pirmajā septembrī.Tā ir pieejama jebkurā Latvijas novadā, kur ir internets. Lai kļutu par audzēkni tālmācības programmā Biškopība vajadzīgs vien dators, interneta pieslēgums, vidusskolas izglītība un mērķis apgūt pamatzināšanas, prasme un iemaņas izraudzītajā arodā. Pēdējos desmit gados šo iespēju izmanto arvien vairāk cilvēku pēc vidējās speciālās, augstākās izglītības ieguves, kuri vairs visu laiku nevar veltīt mācībām, jo ir darbs, ģimene. Tad labs risinājums ir mācības e-izglītības versijā jeb tālmācībā. Iestājoties tālmācības grupā, ikviens iegūst pieeju speciālai e-platformai, kas nodrošina saskarsmi ar skolotājiem un kursabiedriem, piekļuvi mācību materiāliem, iespēju pārbaudes darbus pildīt elektroniski . Reizi mēnesī notiek kontakstundas, speciālajos biškopības mācību priekšmetos, piemēram, bišu saimes bioloģijā, bišu slimībās un kaitēkļos. Šajā mācību gadā 83 interesenti no dažādām Latvijas pilsētām, novadiem apgūst senā aroda noslēpumus un tādas novitātes kā BeeKing dravas pierakstus. Vasarā notiek praktiskās mācības tehnikuma mācību dravā vai pie profesionāliem dravniekiem, audzēkņi apgūst iemaņas veidot jaunas bišu saimes, paplašināt bišu saimju lidzdas, audzēt jaunas bišu mātes, ražot biškopības produkciju: medu, ziedputekšņus, bišu vasku, propolisu, bišu maizi. Ikviens audzēknis, pēc mācību kursa beigšanas, kārto kvalifikācijas eksāmenu un iegūst profesionālās izglītības 3. līmeņa kvalifikācijas apliecību. Šāda apliecība ir garants tam, ka biškopis var piedalīties ES atbalsta pieejamības projektos, viņam ir speciālā lauksaimniecības izglītība.

PIKC Ogres tehnikums pārraudzībā ir Latvijas Biškopības vēstures muzejs Vecbebros. Muzejā var satikt ne tikai bites stropos, bet arī uzzināt informāciju par kukaiņu klases pārstāvi, par dzīvi bišu saimē, saprast, ko bite ēd, kur dzīvo, kā uztver apkārtējoi pasauli. Muzejs izveidots 1984. gadā kādreizējās Biškopības izmēģinājumu stacijas ēkas otrajā stāvā, bet pirmajā stāvā ir skolas mācību dravas darba telpas. Muzejs atrodas vēsturiski senākajā ar racionālo biškopību saistītajā vietā, proti, blakus 1922. gadā atklātajai Biškopības un dārzkopības skolai Vecbebru muižā. Tāpēc biškopības vēstures muzejs ir nesaraujami saistīts ar izglītības iestādes vēsturi. Kad 20.gs astoņdesmitajos gados tika nolemts, ka jāveido muzejs, tas tapa, pateicoties Lauksaimniecības ministrijas Biškopības pārvaldei, skolotāju un biškopju atbalstam. Pagājušajā vasarā ar Kokneses novada un Bebru pagasta pašvaldības atbalstu ēkai nomainīja jumtu, logus, nokrāsoja sienas. Biškopības biedrība palīdz atjaunot ekspozīcijas noformējumu, jaunas ilustrācijas un informatīvais materiāls stāsta par stropa vēsturi, bišu saimes īpatņu bioloģiju.

Dravas dārzā var redzēt dažādus pagātnē un šodien izmantoto stropu veidus. Kaut arī joprojām nerimst bitenieku radošā izdoma un centieni uzlabot stropus, nekas būtisks to dizainā nemainās. Uzlabojumi visbiežāk ir saprotami tikai pašam konstruktoram. Parasti dravnieku centieni pilnveidot stropus aprobežojas ar ar kādas jaunas konstrukcijas aizgūšanu no citas valsts biškopjiem un pieskaņošanu vietējai praksei. Tas redzama muzeja āra ekspozīcijā.

Ir zināms, ka biškopības pastāvēšana ir atkarīga no medus cenas, taču galvenais ieguvums no bitēm ir augu apputeksnēšana. Bites izlido 7,5 km attālumā no dravas, tādējādi tās spēj apputeksnēt 20 000 ha lielu platību. Bites ir vissefektīvākās augu apputeksnētājas. Ja to kādā teritorijā nebūtu, tad piemēram, ābolu raža līdzinātos nullei, krietni saruktu arī 50 citu galveno lauksaimniecības kultūru ražas. Lai gan medusbites ir nepārspējamas lauksaimniecības kultūru apputeksnētājas, tomēr dažos gadījumos tās nespēj apputeksnēt konkrētas augu sugas ziedus. Piemēram, medusbites nevar apputeksnēt tomātus. Tomātu ziedus vajag spēcīgi sakustināt, lai sakratot atbrīvotu cieši sablīvētos putekšņus. Te nu palīgā nāk kamenes, kuras ar saviem spēcīgajiem ķermeņiem „apputeksnē dūcot””.

Ikviens var paveikt kaut ko noderīgu, lai palīdzētu bitēm. Hilarija Kērnija grāmatā “Ceļvedis bišu neparastajā dzīvē” nosauc vairākas vienkāršas darbības, kas palīdzētu bites nodrošināt ar barību , piemēram, audzēt bitēm piemērotas puķes, stādīt vietējos kokus un krūmus- nektāra un ziedputekšņu devējus, ļaut dārzam būt nekārtīgam un ziedēt nezālēm, nelietot pesticīdus, bišu produktus pirkt no vietējiem dravniekiem.