Ogres tehnikumā notiek starptautiskais biškopības zinātnieku simpozijs

25.janvārī Ogres tehnikumā notika Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biškopju asociāciju padomes konference un zinātniskais simpozijs.

Baltijas un Ziemeļvalstu biškopji par oficiāliem sadarbības partneriem kļuva 2003.gadā, un katru gadu simpoziji un konferences notiek kādā no dalībvalstīm.

"Ziemeļvalstīs biškopības zinātnes tradīcijām ir sena vēsture. Savukārt Latvijā un Baltijas valstīs nav tik ļoti attīstīta zinātne biškopības jomā, tāpēc mums ir svarīgi būt informētiem, kādi pētījumi tiek veikti Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā," atklāj Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis.

Tiesa gan, arī Ziemeļvalstu zinātniekiem ir noderīga tikšanās ar Latvijas pētniekiem, jo tiek gūtas jaunas atziņas, gan ir iespēja dalīties pieredzē.

Simpozija pirmajā daļā, kas notika Rīgā, Latvijas Biškopības biedrības konsultants Jānis Šnikvalds stāstīja par apiterapijas – ārstēšanas ar bišu produktiem - pieredzi. Jau šovasar Latvijā plānots rīkot semināru par apiterapijas attīstību. Uz semināru aicināti arī Ziemeļvalstu pārstāvji.

J.Šteiselis pauž viedokli, ka būtu vēlams, lai šādos simpozijos piedalītos studenti no Latvijas augstskolām, labs piemērs ir studenti no Tartu universitātes - šajā simpozijā piedalījās divi jaunie pētnieki no Igaunijas.

Latvijā biškopība ir plaši attīstīta un populāra nozare. Latvijas Biškopības biedrībā apvienojušies vairāk nekā 3000 biedru, arī reģistrēto dravu skaits pārsniedz 3000. Vidēja lieluma dravām, kurās ir no 20 līdz 50 bišu saimēm, ir tendence pieaugt, tāpēc rodas nepieciešamība pēc biškopības speciālistu informētības profesionālajā jomā.

Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs ir gandarīts, ka, pateicoties Ogres tehnikuma vadības uzņēmībai, Vecbebros izdevies saglabāt izglītības programmu "Biškopība".

"Man kā profesionālim ir ļoti svarīgi, lai cilvēki biškopību apgūtu profesionālās izglītība iestādē, jo cilvēkiem, kuri mācās pašmācības ceļā vai kursos, bieži vien pietrūkst zināšanu. Labāk, ja nozarē ir šāda profesionālās izglītības iestāde. Esmu gandarīts, ka Ogres tehnikums palīdz saglabāt šo mācību programmu. Cerēsim, ka nākotnē interesentu skaits, kas apgūst profesionālās izglītības programmu, pieaugs, jo biškopība ir ļoti pateicīga nodarbošanās. Tā vienmēr būs saistīta ar dabu un nezaudēs aktualitāti, jo netraucē nodarboties ar cita veida uzņēmējdarbību," norāda J.Šteiselis.

Simpozija ietvaros tika organizēta biškopības konsultantu sanāksme, kurā no katras dalībvalsts piedalījās divi pārstāvji. Viena no aktualitātēm – par zinātnieku veiktajiem pētījumiem informēt biškopjus, izzināt viņu vēlmes un pasniegt praktiķiem saprotamā valodā, radīt interesi par pētījumiem.

"Dalība šādā simpozijā ļauj izprast, kādu problēmu pētīšanai pievērsušies zinātnieki, jo bez zinātnes sasniegumiem mēs nevaram attīstīties. Simpozijā iegūtās atziņas varēsim nodot tālāk praktizējošiem biškopjiem. Tas notiks pavisam drīz, jo februārī plānota Ogres Biškopības biedrības gada pārskata sapulce, kas arī, starp citu, notiks Ogres tehnikumā," saka Ogres Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Liena Muceniece.

Lai Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātnieki varētu pārliecināties, ko Latvijā prot izgatavot no medus, biškopji un bišu produktu ražošanas uzņēmumi bija sagatavojuši prezentāciju un degustācijas.

Savukārt biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova iepazīstināja viesus ar Latvijas unikālo produktu un nacionālo dārgumu – Jāņu sieru, kas ļoti labi sader ar medu. "Tas ir netradicionāli, ka ziemā stāstām un iepazīstinām ar Jāņu sieru, bet par godu šīsdienas notikumam piensaimnieku kooperatīvā "Straupe" tika saražots Jāņu siers, ar ko cienāsim viesus," atklāj V.Davidanova.

Simpozija un konferences dalībnieki noklausījās arī OT direktores Ilzes Brantes prezentāciju par tehnikuma vēsturi un attīstību. Ar muzikāliem priekšnesumiem viesus sveica Dizaina un mākslas nodaļas Multimediju izglītības programmas 2.videoperatoru kursa audzēknes Betija Bedikere un Roberta Noela Panava, bet Viesnīcu un restorānu pakalpojumu nodaļas audzēkņi rūpējās par viesu gastronomisko labsajūtu. Īpaši visiem garšoja profesionālo priekšmetu pedagoģes Gitas Kalnaģeidānes meistarīgi ceptās kūciņas.

Pēc simpozija notika padomes sēde, kurā tika analizēti zinātnieku pētījumi un pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas.