Baltijas valstis kopīgi attīsta darba vidē balstītu profesionālo izglītību

24.janvārī Ogres tehnikumā (OT) notika Profesionālās izglītības Baltijas valstu alianses kopīgā projekta noslēdzošais seminārs.

Lai veicinātu nacionālās profesionālās izglītības reformas Baltijā, kā arī Baltijas valstu sadarbību profesionālajā izglītībā, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), kā arī ar Igaunijas un Lietuvas sadarbības partneriem īstenoja Erasmus+ programmas projektu „Nacionālās iestādes māceklībai: Darba vidē balstītas mācīšanās ieviešana Latvijā, Lietuvā un Igaunijā” .

Projekts ilga divus gadus, un tā ietvaros 2015.gada jūnijā tika izveidota Profesionālās izglītības Baltijas valstu alianse.

Projekta gaitā notikušas vairākas tikšanās katrā no dalībvalstīm, bet noslēdzošais seminārs un konference norisinājās pie projekta vadošā partnera – Latvijā.

OT pulcējās projekta dalībnieki no visām trim Baltijas valstīm, Latvijas sadarbības partneri no Šveices un Eiropas Komisijas pārstāvji, kuri bija iesaistīti projektā. Pavisam seminārā piedalījās 70 dalībnieki.

„Ogres tehnikums ir pagodināts, ka mums ir uzticēts organizēt semināru, kurā piedalās arī mūsu tehnikuma pedagogi, audzēkņi un uzņēmēji, ar kuriem sadarbojamies,” atklāj OT direktore Ilze Brante.

Ogres tehnikums bija viena no pirmajām profesionālās izglītības iestādēm, kas 2013.gadā iesaistījās pilotprojektā par darba vidē balstītu mācību īstenošanu, un šobrīd piedalās dažādos starptautiskos projektos.

I.Brante prezentācijā informēja, ka pagājušajā mācību gadā OT notika Baltijas jūras valstu Modes dienas un Baltijas valstu meža nozares studentu profesionālās sacensības.

„Sadarbojamies arī jaunu izglītības programmu izstrādē, noslēdzam sadarbības līgumus un kopīgi piedalāmies dažādos Eiropas projektos. Nupat janvārī noslēdzām sadarbības līgumu ar Luua mežsaimniecības skolu Igaunijā, lai vēl ciešāk attīstītu mūsu jau vairākus gadus ilgušo sadarbību,” norāda I.Brante.

Seminārā par savu pieredzi un ieguvumiem darba vidē balstītās mācībās dalījās OT Ēdināšanas pakalpojumu izglītības programmas audzēkņi Valdis Raitis Ābelīte un Kristīne Moroza. Abi audzēkņi šobrīd apgūst darba vidē balstītas mācības SIA „Malevs”. Valdis Raitis Ābelīte mācās 1.kursā, un ļoti atzinīgi vērtē, ka jau pirmajā mācību gadā viņam ir iespēja apgūst nepieciešamās iemaņas, kas būs vajadzīgas izvēlētajā profesijā. Darba vietā audzēkņiem uztic gan elementārus, gan sarežģītākus uzdevumus. „Māca visu, ko vajag,” atklāj Valdis Raitis Ābelīte. Kristīnei Morozai ir jau lielāka pieredze darba vidē balstītās mācībās. Kristīne mācās 3.kursā, un jau guvusi praktiskās iemaņas vairākos ēdināšanas uzņēmumos, tostarp Cēsīs un Nītaurē. Tagad viņa turpina gūt pieredzi SIA „Malevs” un nākotnē plāno studēt Latvijas lauksaimniecības universitātē. „Protams, ka praktiskās iemaņas var apgūt arī tehnikuma ēdienu gatavošanas laboratorijās, bet reālajā darba vidē tas ir citādi. Var iegūt arī daudzveidīgāku pieredzi,” atzīst Kristīne.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu nodaļas audzēkņi varēja nodemonstrēt savas iegūtās prasmes darba vidē balstītās mācībās arī apkalpojot pie pusdienu un kafijas galda semināra dalībniekus.

Savukārt projekta noslēdzošajā konferencē, kas 25.janvārī notika Rīgā, par savu pieredzi darba vidē balstītās mācībās stāstīja OT Elektronikas tehniķu izglītības programmas audzēkņi.

„Seminārā dalījāmies pieredzē, ko sasniegusi Lietuva un Igaunija, un kā mēs turpināsim strādāt, lai stiprinātu savstarpējo pieredzi audzēkņu darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā. Galvenais ieguvums, ka mēs varam uzzināt, kā katrs strādā un ko no tā pārējie var paņemt pilnveidei un attīstībai. Vienmēr kaut ko var mācīties, vienmēr kādam ir kāda jaunāka ideja. Šīsdienas semināra ieguvums ir tas, ka mūsu audzēkņus jau uzaicināja uz Igauniju piedalīties profesionālajā konkursā. Arī Lietuva vēlas ar mums sadarboties. Tā kā esmu arī Profesionālās izglītības biedrības vadītāja, kopīgi vienojāmies par turpmāko sadarbību. Starptautiskā pieredze ir ļoti būtiska, lai mēs savstarpēji bagātinātos un attīstītu savas valsts profesionālo izglītību,” uzsver I. Brante.

Seminārā darba grupās notika diskusijas, kurās sprieda, kā projekta ietvaros nodibinātā Baltijas alianse varētu tālāk darboties un kādas idejas attīstīt.

„Ideju bija daudz, bet tostarp izskanēja ieteikumi par praktiskām darbībām. Šobrīd mēs plānojam, ka tas varētu būt darbs pie kopīga profesionālās izglītības audzēkņu prasmju un zināšanu kvalifikācijas noteikšanas ietvara izveidošanas Baltijas valstīs. Jūtam, ka nepieciešama sadarbība, kura ir mērķēta uz noteiktām grupām, piemēram, profesionālās izglītības iestādēm, pedagogiem, lai tā būtu konkrētāka un tādējādi praktiski vieglāk īstenojama,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā Inta Šusta.